Kādēļ zināšanas par finanšu jautājumiem ir netikai labas, bet nepieciešamas, par piemēru varu minēt – Latvijas iedzīvotāju nekustamo īpašumu darījumus, jeb ēnu ekonomikas klātbūtnes izjušanu darījumos. Jo vēl joprojām iedzīvotāji neapzinās līguma nopietnību un apņemas dažādus līgumus sastādīt paši, bet juridiskam zināšanām. Kamēr iedzīvotāji nesapratīs, ka juridiskās zināšanas ir nepieciešamas, netikai advokātiem,juristiem un tiesnešiem, bet gan mums visiem – slēdzot dažādus līgumus: darba pirkuma, dāvinājuma, īres un nomas līgumus u.c., veicot komercdarbību un pārstāvot savas intereses valsts un pašvaldības iestādēs, tikmēr negodprātība un savtīgums valstīs tikai augs. Viens no iemesliem šādai nezināšanai, ir likumu sistematizācijas.
‘’nomākšana’’ ar vispārinātiem juridiskiem terminiem, jo ja cilvēks nav studējis vai centies iedziļinājies tiesvedībā, tad daudzus normatīvos aktus un likumus viņš nevarēs izanalizēt un radīsies nepārprotamas neskaidrības un kļūdas sistemātiski atkārtosies. Valsts valdībai ir jārada pārliecība, ka juridiskās zināšanas dod varu, tikai jāprot šo varu izmantot. Arī es uzskatu, ka cilvēki kļūdas pieļauj tikai nezināšanas dēļ, tādēļ es piekrītu Finanšu minstra Jāņa Reira sacītajām, ka ‘’savu finanšu apsaimniekošanas prasmes, privāto uzkrājumu daudzveidības, jaunas ekonomiskās iniacitīvas – tās ir pārtikušas nākotnes garantijas. Šīm atziņām jāsasniedz arī skolas sols. Ikviens iedzīvotājs var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība. Tā dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju’’. Un šeit neiet runa, par juridiskās izlītības iegūšanu, bet gan vienkāršu lietu izzināšanu un saprašanu. Tomēr, ja Jums galīgi nepadodas, ir iespējams arī vērsties pie zinātājiem konsultāciju veidā. Piemēram, kā viens no variantiem ir grāmatvedības birojs Rīgā, kas pēc mājaslapā (https://corsax.lv/) atrodamās informācijas piedāvā arī nodokļu konsultācijas. Iedzīvotājiem ir jāzin tikai tik, cik daudz viņi izmanto un domā izmantot, piemēram, informāciju par vienkāršākajiem finanšu pakalpojumiem – kontu apkalpošana, maksājuma, internetbankas lietošana, kredīti, ieguldījumi un apdrošināšanas pakalpojumi. Šie uzskaitīties pakalpojumi, pēdējo gadu desmitos Latvijā ir kļuvuši par masveidu pakalpojumiem, tie ir pieejami ikvienam iedzīvotājam.
Tādējādi katram pakalpojumu lietotājam būtu jābūt pamata līmeņa zināšanām – jāpārzina finanšu plānošana, jāorientējas piedāvāto pakalpojumu klāstā un jāizprot to iespējamais riska līmenis, drošības aspekti, jāspēj salīdzināt dažādus pakalpojumus, lai noteiktu piemērotākos individuālajām vajadzībām, finanšu pakalpojumu patērētāju tiesības un valsts garantiju sistēma jāpārzina tikpat labi kā personiskā atbildība un iespējamās sekas saistību neizpildes gadījumos. Vēl viens būtisks rādītājs juridisko zināšanu nepilnībai, ir biežās kļūdas līgumu rakstīšanā un dokumentu kārtošanā, iestādēs, kurās strādā cilvēki, kuriem nepārprotami būtu jauzņemas atbildība par nolaidību, jeb juridisko zināšanu trūkumu, dēļ kā rodas pārpratumi un arī zaudējumi, jo krāpnieki kuri pārzin shēmas un likumu kārtību, paļaujas uz šiem darbiniekiem, jo viņus viegli var apkrāpt. Un tieši šis ir viens no iemesliem, kādēļ daudzās iestādes trūkst darbinieku, jo vadība saprot, ka klientiem nedrīkst pretī nosēdināt cilvēku, kura juridiskās zināšanas ir ļoti vājas.